Ugunsdrošības noteikumi nosaka, ka visos mājokļos Latvijā ir jābūt uzstādītiem dūmu jeb ugunsgrēka detektoriem, kas ar gaismas un skaļu skaņas signālu ziņo par piedūmojumu. Tā saucamais “dūmu detektoru likums” ir spēkā jau no 2020. gada 1. janvāra, bet joprojām daļā privātmāju un dzīvokļu detektors nav uzstādīts. 

Aizmāršība, nezināšana, detektoru nepieejamība vai nevēlēšanās tērēties... Iemesli var būt dažādi, taču viens ir skaidrs – katru gadu gan Latvijā, gan ārzemēs dūmu detektori var izglābt un arī izglābj no drošas nāves. 

Cik dūmu detektoru ir jāuzstāda mājoklī? 

Ideālā variantā katrā telpā, kur mājokļa iemītnieki uzturas vai guļ, būtu jāizvieto viens ugunsgrēka detektors, taču Ugunsdrošības noteikumi ir pielaidīgāki. Saskaņā ar noteikumiem katrā dzīvoklī ir jābūt vismaz vienam detektoram, bet privātmājās – vismaz vienam katrā stāvā. 

Dūmu detektori montē pie griestiem ar abpusējo līmlenti vai komplektā līdzi pievienoto skrūvju un dībeļu komplektu. Parasti šī tipa ierīces darbojas uz baterijām, un detektors pats ziņo par baterijas derīguma termiņa beigām ar labi dzirdamiem, taču ne skaļiem pīkstieniem un/vai lampiņas mirgošanu.  

Neaizmirsti par CO jeb oglekļa monoksīda detektoru

Tvana gāze ir bez krāsas un smaržas, taču ļoti indīga. Ar to var saindēties galvenokārt mājokļos, kur tiek izmantota malkas vai gāzes apkure, garāžās vai servisos, kur  telpās ilgāku laiku darbināti iekšdedzes dzinēji. 

Pirmajā gadījumā riskus rada priekšlaicīga krāsns šībera (aizbīdņa) aizvēršana. Ja tas notiek, kamēr vēl ir redzamas zilas liesmas, telpā ieplūdīs oglekļa monoksīds. Otrajā problēmas var rasties gāzes katlu telpā, ja netiek nodrošināta pienācīga ventilācija. 

Tvana gāzes detektors ir labākais un drošākais veids, kā sevi pasargāt no saindēšanās ar CO. Oglekļa monoksīda detektors nav tas pats, kas dūmu detektors. Tvana gāzes detektors izmanto elektro ķīmiskos sensorus un fiksē gāzes koncentrācijas palielināšanos. Dūmu detektors izmanto optisko sensoru, lai kontrolētu dūmu daļiņu koncentrāciju gaisā. Tiklīdz sadūmojums pārsniedz ieprogrammēto robežu, ugunsgrēka detektors ziņo par to ar gaismas signālu un spalgu skaņas signālu (vismaz 85 dB).  

Ugunsgrēka detektoram Latvijā ir jābūt uzstādītam obligāti. CO detektors nav obligāts, taču tā uzstādīšana būtu ļoti vēlama ikvienā mājā, dzīvoklī vai objektā, kur pastāv iespēja saindēties ar oglekļa monoksīdu. 

Kādēļ dūmu detektors pīkst pats no sevis?  

Ikvienam sertificētam (CE) dūmu detektoram baterija kalpo vismaz divus gadus. Detektors pats kontrolē baterijas atlikušo jaudu un savlaicīgi brīdina par lietošanas termiņa beigām. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, ir vēlams arī pašiem vismaz reizi mēnesī testēt detektoru, ilgstoši turot nospiestu detektora testēšanas pogu. Ja viss ir kārtībā, ierīce raidīs skaļu, īslaicīgu signālu. 

Nav ieteicams pārbaudīt detektoru ar dūmiem. To darot, izraisīsiet ierīces pilnvērtīgu darbību un dzirdēsiet spalgu, ļoti skaļu skaņas signālu 30 minūšu garumā. Detektoru var apklusināt, īslaicīgi izņemot bateriju. 

Ko darīt, ja dūmu detektors skaļi pīkst pats no sevis? Spalgo brīdinājuma signālu detektors var raidīt arī telpās, kas ir ļoti putekļainas. Optiskais sensors var kļūdaini uzskatīt, ka smalkās putekļu daļiņas ir dūmi un attiecīgi reaģēt. Šādās reizēs atliek īslaicīgi izņemt bateriju, iztīrīt istabu un novietot detektoru atpakaļ.  

Dažiem cilvēkiem traucē signāllampiņas mirgošana, un viņi to mēdz aizlīmēt. Teorētiski tā var darīt, jo primārais brīdināšanas mehānisms ir skaņa, taču nekādā gadījumā nedrīkst aizlīmēt optisko sensoru. Aizsedzot sensoru, dūmu detektors kļūs nederīgs un nespēs paziņot par telpā konstatētajiem dūmiem.