Apbedīšanas tendences Latvijā pēdējos gados ir mainījušās, un arvien vairāk cilvēku dod priekšroku kremācijai. Lai gan tradicionālā apbedīšana joprojām ir izplatīta, kremācijas popularitāte pieaug, un šobrīd galvaspilsētā apbedīšanas tendences rāda, ka aptuveni puse tuvinieku savus mīļos izvēlas kremēt. Tas ir saistīs gan ar tendencēm, kas pie mums ienāk no ārzemēm, gan arī ar dažādiem praktiskiem apsvērumiem. Izvēloties starp kremāciju un klasisko apbedīšanu, ir svarīgi ņemt vērā vairākus aspektus, kas tuviniekiem ir rūpīgi jāapsver. Atvadīšanās no tuviniekiem noteikti nav tā joma, kur būtu jāseko modes tendencēm, tādēļ pirms šī lēmuma pieņemšanas ir uz mirkli jāapstājas un jāpadomā, ko aizgājējs un arī jūs, tuvinieki, vēlaties. Ja ir pieņemts lēmums par kremāciju un pelnu izkaisīšanu kādā aizgājējam īpašā vietā, ir jāuzdod sev jautājums, vai tiešām jūs nevēlēsieties, lai jums ir iekārtota piemiņas vieta, kur jūs un citi tuvinieki varēs reizi pa reizei satikties un pieminēt mīļoto cilvēku. 

Autors: Shutterstock.com

Kremācijas plusi un mīnusi 

Ir svarīgi ņemt vērā mirušā un ģimenes locekļu vēlmes un reliģisko pārliecību. Tā kā pēc tuvinieka aiziešanas jums vairs nebūs iespējams saņemt atbildi uz šo jautājumu, lai arī tas varētu šķist nepieņemami, tomēr aicinām pārrunāt ar saviem vecākiem un vecvecākiem, kā arī dzīvesbiedru jautājumus par to, kādas tad ir otra cilvēka vēlmes saistībā ar šo jautājumu. Mēs saprotam, ka dzīves laikā neviens nevēlas runāt par nāvi, tomēr brīdī, kad ir notikusi nelaime, tuvinieki ne vienmēr ir pārliecināti, ka zina, ko būtu vēlējies aizgājējs. 

Ja runājam par kremācijas priekšrocībām, tad kremācija parasti tiek uzskatīta par videi draudzīgāku apbedīšanas veidu, jo tā prasa mazāk zemes resursu. Tomēr Latvijā mums nav tik urbanizēta dzīves vide, tādēļ zemes izmantošanas jautājums nav tik aktuāls kā ļoti blīvi apdzīvotās valstīs. Ja zārki tiek izgatavoti no koka, tas ir atjaunojams resurss un nerada negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi, tādēļ būtu nekorekti apgalvot, ka  kremācija ir videi draudzīgāks apbedīšanas veids nekā klasiskā apbedīšana. Ja runājam par finansiālo aspektu, tad šeit nav viennozīmīgas atbildes, kurš no apbedīšanas veidiem būs lētāks. Kremējot ir nepieciešams iegādāties zārku vai arī izīrēt īres zārku krematorijā, nodrošināt transporta pakalpojumus no morga uz krematoriju, iegādāties urnu, kā arī segt telpu īri atvadīšanās ceremonijai. Kopējās izmaksas būs atkarīgas no bēru viesu skaita, izvēlētā zārka, pelnu kapsulas, kā arī ar bēru ceremoniju saistīto izmaksu kopsummas, tādēļ tuviniekiem iesakām sazināties ar apbedīšanas biroju un izrunāt, kādas ir tuvinieku vēlmes un bērēm atvēlētais budžets, lai pieņemtu lēmumu, kurš apbedīšanas veids būs finansiāli izdevīgāks.

Kādēļ cilvēki dod priekšroku kremācijai? 

Iemesli šeit var būt daudz un dažādi, jo mēs katrs esam personība ar saviem uzskatiem, pārliecību un skatu uz dzīvi, tādēļ uz šo jautājumu nevar būt viena pareiza atbilde. Tomēr viens no iemesliem, kādēļ palielinās to cilvēku skaits, kas dod priekšroku kremācijai, ir mūsdienu saspringtais dzīves ritms. Ja agrāk bija pieņemts regulāri “apciemot” savus tuviniekus kapos, aiznest ziedus, sakopt kapu kopiņu, apsēsties uz soliņa un pieminēt sev tik ļoti mīļo cilvēku, tad šobrīd dzīves ritms ir iegriezies tik strauji, ka mums vairs nav laika apciemot savus dzīvos radiniekus un vēl biežāk mēs piemirstam godāt un pieminēt tos, kas šo pasauli jau ir pametuši. Nereti arī vecie cilvēki redz to, cik aizņemti ir viņu bērni un mazbērni, un nevēlas būt par apgrūtinājumu viņiem pēc nāves, tādēļ, jau dzīviem esot, izsaka savu vēlme būt kremētiem, sakot: “Jums jau nav laika, labāk kremējiet mani, lai pēc nāves es jums nesagādātu liekas klapatas!” 

Autors: Shutterstock.com

Vēl viens no iemesliem ir dzīve ārzemēs – ja visa ģimene dzīvo ārpus Latvijas, tad šis variants šķiet daudz ērtāks, jo nebūs jāsatraucas par to, kas rūpēsies par dzimtas kapiem. Vai šo izvēli var nosodīt vai kādam pārmest laika trūkumu? Visticamāk, ka nevar, tomēr vēlamies atgādināt, ka mūsdienās arī kapu kopiņu ierīkošanas tendences ir mainījušās un ir iespējams izveidot dzimtas kapus, kas neprasa regulāras rūpes, kā arī ir šobrīd ir iespējams slēgt līgumu ar uzņēmumu, kas parūpēsies par jūsu tuvinieku atdusas vietu, ja jūs paši atrodaties ārpus Latvijas. 

Ko darīt ar tuvinieka pelniem pēc kremācijas?

Pēc kremācijas tuviniekiem ir vairākas iespējas, ko darīt ar pelniem. Daži izvēlas pelnus izkaisīt īpašā vietā, kas bija nozīmīga mirušajam, citi glabā pelnus urnā mājās vai apglabā tos kapsētā. Latvijā šobrīd likums nereglamentē to, kas notiek ar tuvinieka mirstīgajām atliekām pēc kremācijas. Citās valstīs šis jautājums ir stingri atrunāts, piemēram, Vācijā urnas izsniedz apbedīšanas birojam, kas tālāk ir atbildīgs, ka urnas apglabāšanas vieta tiek fiksēta un urnu drīkst apglabāt tikai kapsētā vai arī uzglabāt konkrētā adresē. Šādas likumdošanas prasības ir saistītas ar to, ka pret mirstīgajām atliekām ir jāizturas ar cieņu. Ja cilvēks vēlas tikt izkaisīts jūra, arī tas ir atļauts, bet pelnu izkaisīšanu drīkst veikt konkrēti norādītā vietā, nevis jebkurā pludmalē. Tā kā tas, kas nav aizliegts, ir atļauts, tad Latvijā tuvinieki var brīvi izvēlēties, ko un kā rīkoties ar tuvinieka mirstīgajām atliekām. Ja urna tiks apglabāta kapsētā, tas ir jāsaskaņo ar konkrēto kapu pārvaldītāju, bet pārējos gadījumos nekāda saskaņošana nav jāveic un pelnus var apglabāt savā īpašumā, glabāt mājās, izkaisīt mežā, jūrā vai Daugavā. Mēs aicinām tuviniekus attiekties ar lielu cieņu un atbildību pret šo procesu un rūpīgi izvērtēt, kur uzglabāt urnu vai izkaisīt mīļotā cilvēka pelnus. 

Ja jums ir kādi jautājumi par kremāciju, droši sazinieties ar apbedīšanas uzņēmumu SIA "Latona Ltd.". Mēs atbildēsim uz visiem jūsu jautājumiem un palīdzēsim noorganizēt cieņpilnu atvadīšanos no jūsu mīļotā cilvēka!