Veselas pēdas ir veselības pamats. Kvalificētu ārstniecības personu iesaiste pēdu veselības saglabāšanā ir ļoti būtiska, jo pacientu pēdu veselības problēmas bieži ir saistītas ar citām saslimšanām vai traumām. Tieši tādēļ vairāki veselības aprūpes speciālisti – dermatologi, endokrinologi, ģimenes ārsti, asinsvadu ķirurgi, tehniskie ortopēdi, traumatologi – veido sadarbību ar tādu speciālistu kā podologs. Podoloģija laika gaitā ir attīstījusies kā patstāvīga medicīnas apakšnozare un Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, iegūt podologa izglītību iespējams medicīnas koledžā. 

Ko dara podologs?
Podologs ir ārstniecības persona, kas veic pacientu podoloģisko aprūpi, kā arī izglīto cilvēkus par pareizu pēdu kopšanu. Podologs darba ikdienā veic virkni dažādu manipulāciju – jušanas, mīksto audu trofikas pārbaudi, nosaka pēdu stāvokļa bojājumu pakāpi, apskata un novērtē pacienta kāju, nagu un balsta kustību aparāta stāvokli un veic atbilstošas profilaktiskās vai ārstnieciskās procedūras, kas ietver pēdu ādas un/vai nagu apstrādi. Turklāt manipulāciju izpildē podologs izmanto speciālu aprīkojumu, sterilizētus medicīniskos instrumentus, lokāli lietojamus medikamentus un pēdu aprūpes līdzekļus, kā arī konsultē par ortopēdisko palīglīdzekļu un apavu izvēli un valkāšanu.

Kā saprast, kad nepieciešams podologs?
Ārstnieciskā pēdu aprūpe ir nepieciešama ikvienam – gan sievietēm, gan vīriešiem, gan bērniem – ne tikai ārstnieciskos, bet arī profilaktiskos nolūkos, lai savlaicīgi konstatētu un novērstu iespējamās pēdu veselības problēmas, tādas kā ieauguši nagi, papēžu plaisas, uzstaigājumi, tulznas, varžacis un citas izmaiņas pēdu ādā un nagos, kas izraisa jūtamu – ne vien fizisku, bet arī psiholoģisku – diskomfortu. Īpaši svarīgu nozīmi podologs ieņem paaugstināta riska grupas pacientu pēdu aprūpē, piemēram, pie cukura diabēta un vecāka gadagājuma cilvēkiem ar pašaprūpes problēmām.

Vesela pēdu āda ir gluda, tajā nav plaisu, neveidojas uzstaigājumi. Ja parādās šīs un iepriekš minētās izmaiņas, podologs spēj novērtēt, vai problēmas radušās funkcionālu, ar deformācijām saistītu pēdu veselības problēmu dēļ vai tie vienkārši ir nepiemēroti apavi un pašaprūpes problēmas, kas veicinājuši pēdu problēmas. Vizītes laikā podologs ievāc anamnēzi, novērtē pacienta vispārējo veselības stāvokli un uzstāda podoloģiskās aprūpes diagnozi. Piemēram, izplatītākās problēmas, kuru dēļ tiek apmeklēts podologs, ir dažādi uzstaigājumi, ko sekmējusi pēdas deformācija – plakanā pēda. Arī apavi ar augstiem papēžiem bieži vien ir cēlonis pēdu ādas izmaiņām. Šādos gadījumos podologs var palīdzēt atslogot pacienta pēdas, rekomendējot speciālas rūpnieciskās ortozes, silikona pēdiņas vai citus ortopēdiskos risinājumus.

Savukārt, ja podologs konstatē, ka pacienta pēdu problēmas ir kādas citas organisma saslimšanas, piemēram, psoriāzes, sēnīšu infekcijas, cukura diabēta vai asinsvadu saslimšanu izraisītas, viņa kompetencē ir ieteikt vērsties pie ģimenes ārsta vai atbilstoša speciālista, kas palīdzēs risināt radušos veselības traucējumus, tādējādi saglabājot vai uzlabojot arī pēdu veselību.

Ar kādām pēdu veselības problēmām pacienti visbiežāk nonāk podologa redzeslokā?
• Podologa redzeslokā nonāk kā sievietes, tā vīrieši, kas saskārušies ar ieaugušu nagu problēmu vai sēnīšu infekcijām gan nagos, gan pēdu ādā, kā arī varžacīm. Turklāt situāciju bieži vien pasliktina pašārstēšanās.
• Bērni – kad vecāki jau laikus vēlas iemācīt savas atvases adekvāti rūpēties par savām pēdām un apgriezt kāju nagus, veidojot pareizu nagu formu. Tāpat podologs tiek apmeklēts, jo bērniem ļoti bieži sastopami tādi vīrusa veidojumi kā kārpas, kas saistīts ar mūsdienu urbāno vidi un dažādajām fiziskajām aktivitātēm, piemēram, dejošanu, baseinu apmeklējumiem, aktivitātēm basām kājām bērnudārzos vai citās sabiedriskās vietās.
• Pusaudža vecumā mainās hormonālā sistēma, tāpēc bieži parādās svīšana un ar to saistītas problēmas uz ādas, tostarp uz pēdām. Piemēram, izplatīta parādība pusaudžu vidū ir ieauguši nagi, ko veicinājusi vai nu nepareiza pēdu aprūpe (pārāk dziļi izgriežot nagu stūrīšus), vai nepietiekama higiēna, kā arī bieži valkātie sporta apavi, kuros kājas pastiprināti svīst, veicinot infekcijas veidošanos pēdu ādā un nagos.
• Podologs ir pieprasīts speciālists arī jauniešu (20–25 gadi) un aktīvu cilvēku vidū, kas nereti sūdzas par posttraumatiskām nagu problēmām, kā arī patoloģiskiem uzstaigājumiem un tulznām, kas radušās kādu konkrētu aktivitāšu rezultātā. Jauniem cilvēkiem bieži novērotas arī sāpes pēdu locītavās, ko var veicināt funkcionālas izmaiņas pēdās, piemēram, saišu vājums, arī plakanā pēda. Nav retums arī ieauguši nagi un dažādi iekaisuma procesi, ko veicina nagu malu pastāvīga atspiešanās pret apaviem.
• Jaunas sievietes pie podologa visbiežāk nonāk apavu izraisītu pēdu problēmu dēļ, īpaši vasarā, kad tiek valkāti apavi bez aizmugurējās kapes vai tā saucamās klikatas, iešļūcenes un sandales, kas veicina uzstaigājumu veidošanos un citas pēdu problēmas.
• Podologs ļoti bieži strādā ar cilvēkiem gados, kam ir kādas hroniskas saslimšanas, piemēram, poliartrīts, cukura diabēts un citas autoimūnas vai hormonāla rakstura saslimšanas, kas ietekmē arī pēdu ādas stāvokli – tā kļūst sausa, plaisā un ir paaugstināts čūlu risks. Vislielākais pēdu problēmu risks ir diabēta pacientiem, kam nereti veidojas dažādi jušanas traucējumi jeb neiropātijas, kā arī mikro vai makroangiopātijas (asinsvadu sistēmas slimības). Šādiem pacientiem ir ļoti augsts risks, ka viņiem tik raksturīgajās sausās pēdu ādas plaisās, uzstaigājumos un tulznās var attīstīties infekcija un veidoties nedzīstošas čūlas. Tāpēc diabēta pacientiem jo īpaši ir svarīga savlaicīga profilakse pie podologa, kas var šīs problēmas novērst. Jāpiebilst, ka podoloģija Latvijā ir attīstījusies vienlaikus ar diabēta pacientu aprūpi – pirmie podologi-diabēta aprūpes māsas sāka rūpēties par diabēta pacientiem jau vairāk nekā pirms 25 gadiem. Tāpēc var droši teikt, ka, tieši pateicoties diabēta aprūpes jomai, Latvijā ienāca arī podoloģija.

Tātad – pēdu veselības problēmas ir ļoti izplatītas visās vecuma grupās, tāpēc par tām jāsāk rūpēties jau no bērna vecuma. Un podologs ir tas, kurš var palīdzēt izvairīties no nopietnām pēdu saslimšanām, kas ietekmē dzīves kvalitāti.

Kam piemērota profesija podologs? 
Sabiedrībā ir plaši izplatīts mīts, ka podologs gluži kā manikīra/ pedikīra speciālists ir tikai un vienīgi sievietēm piemērota profesija, taču tā nebūt nav. Pirmkārt, atšķirībā no manikīra un pedikīra speciālista, kas nodarbojas tikai ar veselu pēdu kopšanu un estētiskā izskata uzlabošanu, podologs ir ārstniecības persona, kas nodrošina problemātiskas, traumētas vai slimības skartas pēdu ādas un nagu aprūpi. Un ārstniecības personu vidū vīrieši nav nekas neparasts.

Otrkārt, podologs Eiropā ir ļoti populāra profesija vīriešu vidū, īpaši Vācijā un Spānijā. Arī Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžā, kas ir vienīgā koledža Latvijā un Baltijā, kas sagatavo speciālistus podoloģijā, studentiem piedaloties ERASMUS programmās, bieži novērots, ka viņu prakses vadītāji ir vīrieši. Un tas ir pareizi, jo gan nagu korekcija (ortoniksija), gan pēdu aprūpe prasa lielu nosvērtību un arī spēcīgas rokas, jo nereti pacienti ir cilvēki gados vai ar ierobežotām kustībām, kam nepieciešama arī fiziska palīdzība vizītes laikā. Turklāt podoloģija ir tehnoloģiska nozare.

Ar kādām īpašībām jābūt apveltītam podologam? 
Viennozīmīgi, podologs ir cilvēks ar labām komunikācijas prasmēm, kurš ir spējīgs izveidot labu kontaktu ar dažādiem cilvēkiem. Tāpat ir jābūt mērķim studēt un darboties medicīnā. Jāņem vērā, ka medicīna nekad nestāv uz vietas – pastāvīgi mainās pieejas pacientu aprūpē, un, tiklīdz parādās jauna pieeja kādas veselības problēmas ārstēšanā, tā tas skar arī podoloģijas jomu. Tātad podologs ir speciālists, kuram jāorientējas dažādos medicīnas virzienos (traumatoloģijā, ortopēdijā, endokrinoloģijā utt.), lai nodrošinātu efektīvu un mūsdienu prasībām atbilstošu pacientu aprūpi.

Ja tavs mērķis ir studēt medicīnu, ja esi komunikabls un tevi aizrauj tehnoloģijas, kā arī nākotnē vēlies izvairīties no "rutīnas darba", iespējams, profesija podologs varētu būt tev saistoša.

Latvijā jau 12 gadus ir iespēja saņemt kvalitatīvu pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību un iegūt kvalifikāciju Podologs, studējot Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas divgadīgajā studiju programmā "Podoloģija", kurā pieejamas pilna laika gan dienas, gan vakara grupas. Tāpat kā pati profesija podologs, arī studiju progamma "Podoloģija" ir ļoti daudzpusīga – līdztekus medicīnas pamata studiju kursiem tajā ietverti profesionālie studiju kursi ārstnieciskajā pēdas aprūpē, praktiskajās darba iemaņās podoloģijā, diabētiskās pēdas aprūpē, nagu korekcijas metodēs un ortoniksijā, ko nodrošina nozarē pieredzējuši profesionāļi, kuri līdztekus profesionālajam darbam veic pētījumus, attīsta un ievieš jaunas, inovatīvas metodes un tehnoloģijas. Tas jaunajiem podologiem sniedz iespēju izmantot vislabākos risinājumus un pieejas, lai palīdzētu pacientiem uzlabot dzīves kvalitāti.

Studiju programmas "Podoloģija" (kvalifikācijas – Podologs) absolventi konsultē pacientus un veic ārstniecisko pēdu aprūpi tehniskās ortopēdijas centros, dermatoloģijas klīnikās, diabēta pacientu aprūpes centros un citās veselības aprūpes iesatādēs, kā arī savās podologu praksēs ne tikai Latvijas robežās, bet arī ārvalstīs, piemēram, Kiprā, Norvēģijā, Zviedrijā, Lielbritānijā, Vācijā un daudzās citās pasaules vietās.

Uzzini vairāk par studiju programmu "Podoloģija"!