Autors: shutterstock.com

Meža ieaudzēšana nozīmē jauna meža stādīšanu lauksaimniecības zemēs. Lēmums par lauksaimniecības zemju apmežošanu tiek pieņemts vairāku faktoru ietekmē – racionālai zemes izmantošanai, lauku ainavu dažādošanai vai arī kā stratēģisks ilgtermiņa ieguldījums nākotnes kapitālā. Pēc lēmuma pieņemšanas par lauksaimniecības zemes apmežošanu svarīgākais solis ir izvēle starp diviem juridiski atšķirīgiem statusiem – plantāciju meža vai mežaudzes izveidi. Lai gan vizuāli abi var izskatīties līdzīgi, to apsaimniekošanas noteikumi un nākotnes vērtība būtiski atšķiras. Plantāciju mežs ir paredzēts intensīvai koksnes audzēšanai ar mērķi iegūt maksimālu ražu pēc iespējas īsākā laikā. Savukārt mežaudze ir tradicionālā mežsaimniecības forma, kur tiek veikta zemes lietošanas veida maiņa un izveidots pilnvērtīgs mežs. Mežaudze parasti nozīmē ilgāku audzēšanas laiku, bet vienlaikus arī stabilāku meža vērtību nākotnē. 

Autors: shutterstock.com

Plantāciju mežs 

Lai gan jēdziens “plantāciju mežs” daļai zemes īpašnieku joprojām šķiet jauns, pēdējos gados tas ir kļuvis par strauji augošu mežsaimniecības virzienu Latvijā. Plantāciju mežs ļauj zemju īpašniekam ātrāk iegūt finansiālu atdevi, salīdzinot ar tradicionālas mežaudzes izveidi. Atšķirībā no dabiskā meža, plantāciju meži vienmēr tiek ieaudzēti mākslīgi, ar skaidri definētu mērķi – kvalitatīvas koksnes ražošanu. Tādēļ vienmēr stādīšanai tiek izvēlētas ātraudzīgas un tirgū pieprasītas koku sugas, nodrošinot optimālu koksnes apjomu salīdzinoši īsā laika periodā. Latvijā plantāciju ierīkošanā visbiežāk izmanto bērzu, apses, priedes un baltalkšņa stādījumus. Būtiska plantāciju mežu priekšrocība ir elastīgāks normatīvais regulējums. Uz tiem neattiecas klasiskā Meža likumā noteiktā ciršanas kārtība, kas nozīmē, ka īpašnieks var plānot un veikt ciršanu pēc saviem ieskatiem, neveicot ciršanas apliecinājuma saskaņošanu – pietiek vien ar Valsts meža dienesta informēšanu. Tāpat kā visam, arī plantāciju mežiem ir savi mīnusi – tie samazina bioloģisko daudzveidību un ir jutīgāki pret slimībām un kaitēkļu invāzijām. Turklāt pirmajos gados jaunie stādījumi ir pakļauti meža dzīvnieku bojājumiem – stirnas un zaķi var radīt ievērojamus zaudējumus, ja netiek savlaicīgi nodrošināta kociņu aizsardzība. Kopumā plantāciju mežs ir efektīvs risinājums zemju īpašniekiem, kas nodrošina ātrāku kapitāla atdevi, tādēļ arī turpmāk, visticamāk, mēs aizvien vairāk redzēsim jaunu plantācijas mežu stādīšanu. 

Autors: shutterstock.com

Klasiskā mežaudze 

Pēc izcelsmes mežaudzes iedala dabiskajās un mākslīgajās. Dabiskās mežaudzes veidojas bez tiešas cilvēka iejaukšanās – tās attīstās no pašizsējas vai atjaunojas pēc cirtes, saglabājot mežam raksturīgo sugu sastāvu. Savukārt mākslīgās mežaudzes tiek apzināti ieaudzētas, stādot vai sējot izvēlētas koku sugas, lai nodrošinātu kvalitatīvu un vienmērīgu meža attīstību. Klasiskā mežaudze nozīmē pilnvērtīgu jauna meža izveidi ar atbilstošu zemes lietošanas veida maiņu no lauksaimniecības zemes uz meža zemi, kas pakļauta Meža likumā minētajiem noteikumiem un ilgtspējīgas mežsaimniecības principiem. Mežaudzi, atšķirībā no plantāciju meža, nevar pārveidot atpakaļ par lauksaimniecības zemi, kā arī pēc koku izciršanas ir obligāta meža atjaunošana, iestādot vietā jaunus kokus. Mežaudze paredz ilgāku koku audzēšanas ciklu nekā plantāciju mežs, vienlaicīgi nodrošinot augstāku ekoloģisko vērtību – ne tikai koksnes ieguvi, bet arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. 

Pirms pieņemt lēmumu par meža ieaudzēšanu, būtiski ir skaidri definēt savus mērķus – vai prioritāte ir ātra finansiālā atdeve, ilgtermiņa finanšu ieguldījums vai dabas vērtību saglabāšana. Tikpat svarīgi ir profesionāli izvērtēt augsnes īpašības un izvēlēties tai piemērotākās koku sugas. 

Lai izvairītos no kļūdām un maksimāli izmantotu sava īpašuma potenciālu, uzticiet šo procesu nozares profesionāļiem. SIA PK Mežs speciālisti palīdzēs jums pieņemt pārdomātu lēmumu, izstrādās optimālu apmežošanas risinājumu un nodrošinās kvalitatīvu darba izpildi!