Autors: Shutterstock.com

Nāve ir temats, par kuru neviens nevēlas runāt, un tas ir pašsaprotami, jo ikviens no mums vēlas dzīvot ilgu un laimīgu mūžu. Tomēr cilvēki ne vienmēr ir vairījušies runāt par nāvi – senie latvieši nāvi uztvēra par tikpat pašsaprotamu dzīves cikla sastāvdaļu kā piedzimšanu, kristības un kāzas. Senajās paražās liels uzsvars tika likts uz sagatavošanos pēdējam ceļam – gan garīgā, gan praktiskā līmenī. Ģimenes locekļi un tuvākie radinieki labi zināja aizgājēja vēlmes – kādas dziesmas dziedāt, kādu apģērbu uzvilkt, kā rīkot bēru mielastu. Diemžēl mūsdienās šīs atklātās sarunas par nāvi bieži tiek atliktas uz nenoteiktu laiku, lai gan tieši šādas sarunas var sniegt mieru un skaidrību gan pašam cilvēkam, gan viņa tuviniekiem. Zinot, kāds ir jūsu tuvāko vēlmes par mantas sadali, bēru organizēšanas kārtību vai pat lēmumus par orgānu ziedošanu, iespējams izvairīties no pārpratumiem un konfliktiem tuvinieku starpā jau tā smagajā dzīves brīdī. 

Kā sastādīt testamentu?

Testamenta sastādīšana ir atbildīgs un rūpīgs solis, kas var ievērojami atvieglot jūsu tuviniekiem grūto brīdi un palīdz izvairīties no pārpratumiem vai strīdiem. Turklāt testaments nav paredzēts tikai senioriem – tas ir aktuāls ikvienam pilngadīgam cilvēkam. Šobrīd Latvijas likumdošana paredz divu veidu testamentus – privāto un publisko. Privāto testamentu ikviens var uzrakstīt pats pašrocīgi un glabāt pie sevis mājās vai nodot glabāšanā savai uzticības personai, savukārt publiskais testaments tiek sastādīts pie notāra, kas apliecina dokumenta autentiskumu. Drošākais variants ir publiskais testaments, jo tad cilvēks skaidri zina, ka testaments nekur nepazudīs un pēc viņa aiziešanas tiks izpildīta viņa griba, turklāt, ja ir sastādīts testaments, tiek samazināts arī maksājamais Zemesgrāmatas nodevas apmērs. Svarīgi zināt, ka testamentu dzīves laikā var arī izmainīt, ja dzīves situācija vai uzskati par mantojuma sadali mainās. Tādēļ nav jābaidās to sastādīt jau šodien – tas nav saistošs uz mūžu, bet dod drošību un skaidrību. Rūpējoties par šiem jautājumiem jau laikus, jūs izrādāt atbildību ne tikai pret sevi, bet arī pret savu ģimeni – tā ir iespēja pasargāt tuviniekus no sarežģījumiem un liekām raizēm nākotnē. 

Autors: Shutterstock.com

Atļaut vai aizliegt izmantot orgānus pēc nāves – ikviena cilvēka individuāls lēmums

Vēl viens solis, kas var aiztaupīt jūsu tuviniekiem daudz satraukuma un smagu lēmumu pieņemšanas, ir savas gribas izteikšana par orgānu ziedošanu pēc nāves. Šobrīd ikviens Latvijas iedzīvotājs, pieslēdzoties savam profilam E-veselības sistēmā, var norādīt, vai viņš piekrīt vai nepiekrīt savu orgānu, audu un ķermeņa izmantošanai pēc nāves, kā arī izvēlēties konkrētu izmantošanas mērķi, piemēram, ārstniecībai vai zinātniskiem nolūkiem. Brīdī, kad ģimenei nākas saskarties ar tuvinieka pēkšņu aiziešanu, viņi bieži ir emocionāli sagrauti un apjukuši. Ja par orgānu ziedošanu ģimenē nav iepriekš runāts un aizgājējs nav izteicis savu gribu, tuviniekiem var nākties pieņemt šo smago lēmumu jūsu vietā, un šis jautājums bieži kļūst par papildus emocionālu nastu un pat ģimenes strīdu iemeslu. Skaidri izteikta griba noņem atbildību no tuviniekiem un ļauj ievērot tieši jūsu vēlmes.

Skaidri izteikta griba un sakārtots testaments palīdzēs jūsu ģimenei smagajā brīdī izvairīties no liekiem satraukumiem un neskaidrībām. Brīdī, kad ir nepieciešams atbalsts tuvinieka zaudējuma gadījumā, Ainara Spirģa apbedīšanas birojs vienmēr ir līdzās, lai palīdzētu sakārtot visas nepieciešamās formalitātes ar cieņu, sapratni un profesionalitāti, lai jūs varētu pievērsties svarīgākajam – atvadām no sev tuvā cilvēka.