Autors: Publicitātes foto

Kad tiek runāts par ražošanas efektivitāti, uzmanība parasti tiek pievērsta iekārtām, automatizācijai vai ražošanas procesiem. Tomēr viens no faktoriem, kas bieži paliek otrajā plānā, ir darba vietas ergonomika. 

Praksē tieši darba vietas iekārtojums nereti nosaka, cik ātri, precīzi un droši darbinieks spēj veikt savu darbu. Nepiemērots darba augstums, liekas kustības, smagu priekšmetu, detaļu celšana vai neskaidra darba organizācija ilgtermiņā ietekmē ne tikai darbinieku pašsajūtu, bet arī uzņēmuma rezultātus. 

Turklāt mūsdienās ergonomika vairs nav tikai jautājums par fizisku slodzi. Arvien lielāka nozīme ir arī tam, cik viegli darbinieks spēj orientēties darba procesā, atrast nepieciešamo informāciju un izvairīties no kļūdām. 

Ergonomika nav tikai pareiza poza

Daudzi ergonomiku joprojām saista galvenokārt tikai ar muguras veselību vai darba galda augstumu. Tas, protams, ir svarīgi, taču ergonomikas jēdziens ir daudz plašāks. 

Fiziskā ergonomika aptver visu, kas saistīts ar ķermeņa slodzi, darba pozām, atkārtotām kustībām, smagumu pārvietošanu un darba aprīkojuma pielāgošanu cilvēkam. 

Savukārt kognitīvā ergonomika ir saistīta ar to, kā cilvēks uztver un apstrādā informāciju. Ražošanas vidē tas var izpausties ļoti vienkāršās lietās, piemēram, cik ātri iespējams atrast vajadzīgo instrumentu, vai marķējums ir saprotams, vai darba instrukcijas ir pārskatāmas un vai nav jātērē laiks liekai informācijas meklēšanai. 

Ja darbiniekam nepārtraukti jādomā, kur atrodas nepieciešamā detaļa vai kura darbība jāveic nākamā, pieaug ne tikai nogurums, bet arī kļūdu risks. 

Biežākās ergonomikas problēmas ražotnēs 

Lai gan ergonomikas principi ir zināmi jau gadiem, daudzās ražotnēs joprojām sastopamas līdzīgas problēmas. 

Viena no izplatītākajām problēmām ir darbs neērtās pozās. Darba galds ir pārāk zems vai pārāk augsts, detaļas jāceļ no grīdas līmeņa, bet nepieciešamie instrumenti atrodas ārpus ērtas sasniedzamības zonas. Tāpat bieži sastopamas darba vietas, kas pielāgotas vienam konkrētam darbiniekam, lai gan ikdienā tās izmanto vairāki cilvēki ar atšķirīgu augumu un darba paradumiem. 

Vēl viens būtisks faktors ir darba vietas pārskatāmība. Jo sarežģītāka kļūst informācijas plūsma, jo lielāka iespēja, ka radīsies kļūdas, samazināsies darba temps vai pieaugs brāķa apjoms. 

Šīs problēmas parasti nerada sekas vienas dienas laikā. Tās uzkrājas pakāpeniski un pēc laika izpaužas kā darbinieku nogurums, veselības problēmas, biežāka prombūtne vai zemāka produktivitāte. 

Ko nosaka Latvijas normatīvie akti? 

Darba vietu ergonomika nav tikai uzņēmuma izvēle vai labā prakse. Tā ir arī daļa no darba aizsardzības prasībām. Latvijā ergonomikas jautājumi izriet no Darba aizsardzības likuma un vairākiem Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka darba vides un darba vietu iekārtošanas prasības. 

Normatīvo aktu pamatprincips ir vienkāršs, darba vide pēc iespējas jāpielāgo cilvēkam. Tas nozīmē, ka darba devējam jāidentificē ergonomiskie riski un jāveic pasākumi to mazināšanai. 

Īpaša uzmanība jāpievērš: 

• smagu kravu manuālai pārvietošanai;
• ilgstošam darbam piespiedu pozās;
• atkārtotām kustībām;
• darba vietu plānošanai;
• darba vides riska novērtēšanai. 

Daudzos gadījumos ergonomikas uzlabojumi ļauj vienlaikus izpildīt normatīvās prasības un uzlabot darba efektivitāti. 

Autors: Publicitātes foto

Kā ergonomiski risinājumi palīdz praksē? 

Viens no biežāk izmantotajiem risinājumiem ražošanā ir regulējama augstuma darba vietas. Tās ļauj pielāgot darba virsmu konkrētajam uzdevumam un darbinieka augumam, samazinot lieku locīšanos un stiepšanos. 

Darbos, kur regulāri jāpārvieto smagas detaļas vai sagataves, būtisku ieguvumu dod pacelšanas galdi un citas palīgiekārtas. To izmantošana palīdz samazināt fizisko slodzi un vienlaikus uzlabot darba precizitāti. 

Elektronikas un montāžas procesos arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta arī darba vietas organizācijai. Instrumentu paneļi, marķējums, modulāras uzglabāšanas sistēmas un labi pārdomāts darba vietas izkārtojums ļauj samazināt liekas kustības un paātrināt darba procesu. 

Tirgū pieejami dažādi profesionāli risinājumi, tostarp Treston darba vietu sistēmas un Edmolift pacelšanas iekārtas, kas paredzētas tieši ražošanas un montāžas procesu ergonomikas uzlabošanai. 

Autors: Publicitātes foto

Vai ieguldījumi ergonomikā atmaksājas? 

Uz šo jautājumu nav vienas universālas atbildes, jo daudz kas atkarīgs no uzņēmuma darbības specifikas. Tomēr pieredze dažādās nozarēs rāda, ka ergonomikas uzlabojumi parasti sniedz vairāk ieguvumu, nekā sākotnēji šķiet. 

Mazāk traumu un arodslimību ir tikai redzamākā daļa. Bieži vien lielākais ieguvums slēpjas ikdienas procesos, samazinās liekas kustības, samazinās kļūdu skaits, uzdevumi tiek paveikti ātrāk un darbinieki dienas beigās jūtas mazāk noguruši. 

Arī laikā, kad daudzās nozarēs trūkst kvalificētu speciālistu, kvalitatīva darba vide kļūst par svarīgu faktoru darbinieku piesaistei un noturēšanai. 

ERGONOMIKA RAŽOŠANĀ NAV TIKAI DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBU IZPILDE. TĀ IR DAĻA NO PĀRDOMĀTAS UN EFEKTĪVAS DARBA ORGANIZĀCIJAS. 

Darba vieta, kas pielāgota cilvēkam, palīdz samazināt fizisko un mentālo slodzi, uzlabo darba kvalitāti un samazina kļūdu risku. Savukār,t uzņēmumam tas nozīmē stabilākus procesus, augstāku produktivitāti un mazākus ar darba vidi saistītos zaudējumus. 

Uzņēmumiem, kuri vēlas izvērtēt esošo darba vietu atbilstību ergonomikas prasībām vai ieviest modernus darba vietu risinājumus, SIA Laadur Baltic piedāvā konsultācijas, ergonomisko auditu un profesionālus risinājumus dažādu nozaru ražošanas uzņēmumiem. 

Tālr.: +371 67609661 
E-pasts: tirdznieciba@laadur.lv