Bērna attīstības procesā novērojums ir viens no svarīgākajiem rīkiem, kas palīdz pieaugušajam izprast bērna vajadzības, intereses un prasmes. Gan vecākiem, gan pirmsskolas skolotājiem ir būtiski ne tikai virzīt bērna ikdienas aktivitātes, bet arī uzmanīgi vērot, kā bērns rotaļājas, kādas nodarbes viņu aizrauj un kā viņš mijiedarbojas ar citiem bērniem. Jau iepriekšējos rakstos esam runājuši par to, cik svarīgi ir ļaut bērniem pašiem darboties, neiejaukties viņu pašvadītajā mācību procesā, motivējot pašiem risināt problēmas un domāt radoši. Tomēr ne mazāk svarīgi ir arī vērot bērna vadīto mācību procesu un izdarīt secinājumus par to, kādas mācību metodes un materiāli bērnam ir vissaistošākie un interesi veicinošākie. Pirmsskolas skolotājs, novērojot bērnu, pievērš uzmanību tam, kā viņš uzvedas, mācās, reaģē uz jaunām situācijām un mijiedarbojas ar citiem. Iegūtā informācija palīdz piedāvāt bērnam attīstību veicinošas aktivitātes, sekot līdzi bērna progresam un pielāgot mācību vidi tā, lai tā atbilstu bērna individuālajām vajadzībām. 

Skolotājiem ir būtiska loma bērna attīstības veicināšanā, un novērojums ir viens no galvenajiem instrumentiem, lai nodrošinātu, ka katrs bērns saņem viņam vispiemērotāko atbalstu un mācību pieredzi. Ja pieaugušais novēro, ka bērns bieži kārto lietas rindās, kārto objektus pēc lieluma, krāsas vai formas, bēdājas, ja izjauc viņa kārtību, iespējams, ka šobrīd bērnu interesē mērķtiecīga objektu novietošana. Lai atbalstītu šo interesi, bērnam var piedāvāt vēl vairāk dažādu sīklietiņu un dabas materiālu kārtošanai, rosināt veidot mandalas, kopā kārtot uzkodas, dārzeņus trauciņos. Šādā veidā bērna mācās grupēt, veidot rindas un kārtot lietas. 

Kādēļ bērna mācību procesa novērošana ir svarīga?

Autors: Shutterstock.com

Regulāri novērojot bērna uzvedību, iespējams pamanīt viņa stiprās puses un attīstības vajadzības, pielāgot mācību vidi un veicināt efektīvu bērna fizisko un garīgo attīstību. Novērojumi sniedz vērtīgu informāciju par bērna komunikācijas veidu, mijiedarbību ar citiem, kā arī palīdz identificēt iespējamās grūtības, piemēram, mācīšanās vai sociālās attīstības izaicinājumus. Tas arī ļauj skolotājam dokumentēt bērna progresu un pielāgot mācību pieeju, lai veicinātu viņa izaugsmi. Novērojumi ietver arī spēlēšanos kopā ar bērnu, sarunāšanos ar viņu, lai noskaidrotu, kas tieši rotaļu procesā viņu aizrauj visvairāk, bet kas nepatīk un garlaiko. Skolotāji un vecāki, novērojot bērnu, var atklāt vairākas svarīgas lietas, piemēram, saprast, kas bērnu patiesi interesē, noskaidrot, kādas stratēģijas bērns izmanto, lai sasniegtu savus mērķus, izprast, kuras prasmes bērnam vēl jāattīsta un jānostiprina, kā arī uzzināt vairāk par bērna personību un uzvedības īpatnībām. Ja bērns regulāri kāpj uz paaugstinājumiem, lai paskatītos no augšas, noliecies skatās caur savām kājām, guļot zemē, vēro griestus vai debesis, kāpj pa kāpnēm, spogulī vēro sevi un telpu  – bērnu interesē perspektīva, skatīšanās uz lietām no cita skatu punkta. Šādā veidā bērns apgūst prasmi sajust savu ķermeni, attīsta muskuļus, izzina lielumu un attālumu, prasmi orientēties telpā. Vecāki un pedagogi šādu interesi var atbalstīt, radot iespēju kustību aktivitātēm plašā telpā un āra vidē, piedāvājot izmantot spogulīšus, binokļus, palielināmos stiklus, fotoaparātu. Uzzinot informāciju par bērna interesēm, skolotājs spēj nodrošināt mācību vidi, kas patiesi motivē bērnu mācīties un apgūt jaunas zināšanas. 

Novērošana – svarīgs rīks bērna attīstībā ne tikai bērnudārzā, bet arī mājās

Autors: Shutterstock.com

Bērni mācās ne tikai bērnudārzā, bet arī mājās. Ik stundu un ik minūti, ko bērni pavada nomodā, viņi iepazīst pasauli, apgūst jaunas prasmes, piedzīvo izaicinājumus un problēmsituācijas. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai arī vecāki apzinātos savu tik svarīgo lomu bērna attīstībā. Rūpīgi vērojot, kā bērns rotaļājas un izzina pasauli, iespējams pielāgot vidi un aktivitātes, lai veicinātu viņa izaugsmi un mācīšanos. Piemēram, ja vecāks novēro, ka bērnam patīk jaukt un maisīt dažādus šķidrumus, var piedāvāt viņam darboties īpaši sagatavotā vietā, piemēram, ūdens rotaļu centrā, uz paplātes ar drošiem materiāliem vai āra vidē, kur iespējams eksperimentēt ar dubļiem un krāsām. Šāda pieeja ļauj bērnam izpaust savu dabisko zinātkāri un attīstīt jaunas prasmes. Savukārt, ja vecāki pamana, ka bērns pastāvīgi būvē torņus no klučiem, tas var liecināt par viņa interesi par konstrukcijām un telpisko domāšanu. Šādā gadījumā vecāki var piedāvāt papildināt būvēšanas materiālu klāstu, piemēram, piedāvāt magnētiskos klučus, Lego vai dabas materiālus, lai attīstītu bērna loģisko domāšanu un problēmu risināšanas spējas. Vērojiet savu bērnu, ieklausieties viņa vēlmēs un interesēs, un viņš jums pats pateiks priekšā, kā viņš vēlas iepazīt šo pasauli un apgūt jaunās zināšanas!

Bērnudārzā “Maziņš kā jūra” ikviens skolotājs atbalsta bērna veidošanos par harmonisku personību – mēs ieklausāmies bērna vēlmēs un rūpīgi vērojam viņu, lai izprastu mazo personību un piedāvātu individuālus mācību līdzekļus un metodes, kas motivē mācīties, pētīt un darboties!