Mēs visi zinām, ka vislabāk ir mācīties, praktiski darot, tādēļ pieaugušie bieži izmanto praktiskās apmācības, pieredzes apmaiņas braucienus un radošās darbnīcas, lai celtu savu kvalifikāciju vai apgūtu jaunas prasmes. Kad runa ir par bērniem, pieaugušie nereti piemirst, ka arī uz viņiem attiecas tas pats un visvairāk viņi spēj iemācīties nevis klausoties pieaugušo stāstus un pamācības, bet darot, pētot, izmēģinot, piedzīvojot neveiksmes un analizējot tās. Bērni vislabāk apgūst jaunas prasmes, mācoties no reālas pieredzes – mērķtiecīgi novērojot, aktīvi klausoties, iesaistoties, praktiski izzinot, eksperimentējot un piedzīvojot. Patiesībā tieši kļūdas un neveiksmes, kuras rodas darbošanās laikā, bērniem ļauj iemācīties izkāpt no savas komforta zonas, uzdot jautājumus, izdarīt secinājumus un attīstīt savu pieredzi problēmsituāciju risināšanā, mazpamazām kļūt patstāvīgiem un pārliecinātiem par savām spējām atrisināt jebkuru situāciju.

Rotaļāšanās ir mācību forma

Vecāki bieži vien nenovērtē rotaļāšanās un spēļu nozīmi bērnu attīstībā, jo ar mācīšanos tiek saprasta uzdevumu pildīšana, lasīšana, klausīšanās un rakstīšana, bet rotaļas ir “tikai rotaļas”, ar kurām bērnam tiek nodrošināta jautra laika pavadīšana. Patiesībā, ja bērns rotaļājas, skrien, lec, dzied vai darbojas radoši, tā ir vērtīga mācīšanās forma, kas ļauj apgūt jaunas prasmes, pieredzi un zināšanas, veidot izpratni. Rotaļājoties bērnam ir iespēja darboties ar sīkām lietām un attīstīt roku motoriku un acu–roku koordināciju, bērns mācās sagrupēt priekšmetus pēc krāsām, formām un to izmantošanas nolūka, saskaitīt tos, salīdzināt tos pēc krāsas un formas un atrast apkārtējā vidē līdzīgus priekšmetus. Galda spēles un puzles attīsta koncentrēšanās prasmes, trenē atmiņu un pacietību. Zīmēšana palīdz bērniem attīstīt radošumu, prasmi izteikt sevi un paust savas emocijas, attīstīt pirkstu motoriku un rakstāmpiederumu satvērienu, uzlabot koncentrēšanās spējas un izzināt krāsas. Arī tik ikdienišķa lieta kā ēst gatavošana sniedz bērnam iespēju izzināt vielas, to konsistenci un veidot izpratni par cēloņiem un sekām, piemēram, ļaujot saprast, ka, sajaucot miltus, olu un pienu, var izveidot mīklu un uzcept pankūkas, kā arī ēst gatavošanas laikā bērns iemācās mērīt lietas, ievērot drošības noteikumus un sakopt darba vidi ap sevi. Vēl viena nepietiekami novērtēta rotaļa ir lomu spēles – bērni ikdienā novēro pieaugušos un ar lomu spēļu palīdzību atdarina viņu uzvedību. Lomu spēles laikā bērni attīsta savu izpratni par sabiedrību un savstarpējām attiecībām, izspēlē problēmsituācijas, mācās pieņemt lēmumus. Ja lomu spēle notiek starp diviem vai vairākiem bērniem, viņi mācās socializēties, trenē sadarbības prasmes, pamato savu viedokli un mācās darboties komandā. Rotaļas ir lieliska mācību forma, un skolotāji, kuri rada bērniem iespēju mācīties rotaļājoties, veiksmīgi veicina bērna attīstību un pasaules izziņu.

Daba – piemērota mācību vide pirmsskolas vecumā

Šajā praksē Skandināvijas valstis mums ir soli priekšā, jo Skandināvijā bērnudārza vecuma bērni dodas ārā ik dienu, neatkarīgi no laika apstākļiem, lai pētītu, izzinātu un mācītos. Arī mēs, pirmsskolas “Maziņš kā jūra’’ bērni un darbinieki, dodamies ārā ik dienu un katru nedēļu braucam izbraukumā pie dabas – uz jūrmalu vai mežu. Daba mums sniedz plašas mācību iespējas! Praktiska darbošanās un fiziskās aktivitātes svaigā gaisā ir ne tikai labas bērna veselībai, bet arī bērna garīgajai attīstībai un jaunu iemaņu apgūšanai. Ir pierādīts, ka bērni mācās labāk, ja mācīšanās process rada prieku un ir aizraujošs, un daba sniedz neskaitāmas iespējas, kā mācīšanas procesu padarīt patiesi aizraujošu. Skolotājas stāsts par augiem, kokiem vai gadalaikiem nebūs ne uz pusi tik interesants un nepalīdzēs bērnam veidot izpratni, kā iespēja doties dabā un izpētīt tuvākajā apkārtnē esošos augus un dzīvniekus. Lapu un ziedu vākšana un kaltēšana, lai ziemā varētu no tām veidot radošus darbiņus, vai dobju ierīkošana, lai ik dienu bērni varētu par to rūpēties un vērot, kā no sēklas izaug augs un nogatavojas augļi, ir daudz vērtīgāka mācību forma nekā augu un dārzeņu zīmēšana vai apskatīšana grāmatās. Daba sniedz iespēju bērniem attīstīt visas maņas, sniedzot viņiem personīgo pieredzi, kas ir daudz vērtīgāka un bērnam aizraujošāka nekā bilžu pētīšana grāmatās. Vecākiem nebūtu jāsatraucas par to, ka, mācoties dabā, bērniem gadās nosmērēties vai sabojāt apavus, jo svarīgākais ir bērna iegūtā pieredze. Tādēļ vēlamies atgādināt, ka gudrs un laimīgs bērns ir aktīvs bērns, kuram tiek dota iespēja eksperimentēt, novērot, izdarīt secinājumus un mijiedarboties ar dabu!

Pie mums, pirmsskolas izglītības iestādē “Maziņš kā jūra”, katra diena ir piedzīvojumu pilna, jo mūsu bērni katru dienu ir dabas pētnieki, zinātnieki un prātnieki. Mūsu mācību programma ir izstrādāta, balstoties uz bērnu vēlmi izzināt, darboties patstāvīgi un nepārtraukti pētīt, tādēļ mēs nodrošinām bērniem vērtīgu mācīšanās pieredzi, kas tiek realizēta rotaļās un spēlēs. Sniegsim bērniem iespēju mācīties interesantā un jauniem izaicinājumiem pilnā vidē, lai katra diena bērnudārzā būtu kā piedzīvojums!