Straujiem soļiem tuvojas vasara, kad darba tirgū aktīvi iesaistās jaunieši, kuriem ir vasaras brīvlaiks. Jauniešu nodarbinātība ir ierasta prakse, jo jaunieši labprāt vasaras laikā izvēlas izmantot iespēju nopelnīt naudu, lai iegādātos kādu sen kārotu lietu, kā arī iegūt praktisko darba pieredzi, kā arī vasarā darba devējiem ir nepieciešamas papildus darbarokas gan lauksaimniecība, gan aktīvajā tirdzniecībā. Tomēr ir jāņem vērā, ka Latvijā 15% no cilvēkiem, kas cieš negadījumos darbavietā, ir jaunāki par 24 gadiem, vidēji gadā tie ir ap 200 jauniešiem, kas gūst traumas darbavietā. Tas ir skaidrojams ar to, ka jauniešiem trūkst darba pieredzes un ir sliktākas zināšanas un izpratne par darba aizsardzības prasībām. Šī iemesla dēļ, nodarbinot bērnus vai jauniešus, ir stingri jāievēro Darba likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās darba prasības.

Kas jāzina, pieņemot darbā jaunieti?

Darba likums aizliedz pastāvīgi nodarbināt bērnus, kas ir jaunāki par 15 gadiem, vai jauniešus līdz 18 gadu vecumam, kuri turpina iegūt pamatizglītību. Likums paredz izņēmuma gadījumus, ka ir iespējams nodarbināt bērnus ar rakstisku viena vecāka vai aizbildņa atļauju – bērnus var nodarbināt no mācībām brīvajā laikā vieglos, bērnu drošībai, veselībai un tikumībai nekaitīgos darbos. Pusaudžus vecumā no 15 līdz 18 gadiem ir atļauts nodarbināt un viņi ir tiesīgi paši parakstīt darba līgumu ar darba devēju, kā arī pusaudža nodarbināšanai nav nepieciešama rakstiska vecāka vai aizbildņa atļauja.
Pieņemot darbā nepilngadīgas personas, ir jāatceras, ka pirms darba tiesisko attiecību uzsākšanas tām ir jāiziet iepriekšējā medicīniskā apskate. Ja nepilngadīgo personu ir plānots nodarbināt skolēnu brīvlaikā un ne ilgāk par 3 mēnešiem, pietiek ar ģimenes ārsta izziņu par bērna vai pusaudža veselības stāvokli.
Pusaudžus ir aizliegts nodarbināt apstākļos, kas saistīti ar paaugstinātu risku viņu drošībai, veselībai un tikumībai – pusaudži nedrīkst strādāt profesijās, kas ir saistīti ar alkoholisko dzērienu un tabakas tirdzniecību, kā arī tādās paaugstināta riska nozarēs kā mežizstrāde un metālapstrāde (ar profesijām, kurās ir aizliegts nodarbināt pusaudžus var iepazīties MK noteikumos Nr. 206).
Vēl viena būtiska atšķirība, kas jāņem vērā, nodarbinot bērnus un pusaudžus, ir darba laiks – bērnus, kuri ir sasnieguši 13 gadu vecumu, nevar nodarbināt vairāk par 2h dienā, ja darbs tiek veikts mācību gada laikā, un ne vairāk par 4h dienā un 20h nedēļā, ja darbs tiek veikts mācību brīvlaika laikā. Savukārt pusaudžus nedrīkst nodarbināt ilgāk par 7 h dienā un 35 h nedēļā. Bērni un pusaudži nedrīkst strādāt virsstundas vai nakts laikā.

Esi pārliecināts par darba aizsardzību savā uzņēmumā!

Lai arī pusaudžu un bērnu nodarbināšana varētu šķist sarežģīta, patiesībā tā nebūt nav. Ja uzņēmumā ir izveidota kvalitatīva darba aizsardzības sistēma un uzņēmums stingri ievēro visas likumdošanas normas, bērnu un pusaudžu nodarbināšanai nebūtu jāsagādā galvassāpes. Uztici sava uzņēmuma darba aizsardzību savas nozares profesionāļiem, lai tu būtu drošs, ka visa nepieciešamā dokumentācija ir sakārtota atbilstoši likumdošanas normās noteiktajām prasībām.
Vairāk informācijas meklē www.medkos.lv.