Meža ieaudzēšana lauksaimniecības zemēs, kas tiek uzskatītas par nekvalitatīvām, pēdējos gados ir kļuvusi par svarīgu vides aizsardzības un ilgtspējīgas lauksaimniecības praksi. Šī prakse var notikt divos veidos: mežaudžu veidošana vai plantāciju mežu stādīšana. Abas šīs pieejas piedāvā vairākas priekšrocības videi, zemes īpašniekam un sabiedrībai kopumā. Meža ieaudzēšana uzlabo bioloģisko daudzveidību, jo meži nodrošina dzīves vietu daudzām sugu grupām – putniem, kukaiņiem, sēnēm un mikroorganismiem. Šīs sugu grupas ir svarīgas ekosistēmas funkciju uzturēšanai. Kā arī mežiem ir nozīmīga loma oglekļa dioksīda uztveršanā, palīdzot cīnīties ar globālo sasilšanu. Augi fotosintēzes procesā absorbē CO2, tādējādi samazinot atmosfērā esošo siltumnīcefekta gāzu daudzumu. Savukārt koku sakņu sistēmas palīdz stabilizēt augsni, novēršot tās eroziju. Tas ir īpaši svarīgi nekvalitatīvās lauksaimniecības zemēs, kur augsnes erozija var būt nopietna problēma. 

Nekvalitatīvo un aizaugušo platību pārveidošana meža īpašumā atstāj pozitīvu ieguvumu ne tikai uz apkārtējo vidi, bet ir arī izdevīga zemju īpašniekiem. Labāk apsaimniekota un ar mežu apstādīta zeme būs vērtīgāka, ļaujot ilgtermiņā palielināt zemes īpašuma vērtību. Kā arī meža ieaudzēšana lauksaimniecības zemēs ļauj zemes īpašniekiem diversificēt savus ienākumus. Tas var būt īpaši noderīgi laikos, kad tradicionālā lauksaimniecība nenes pietiekamus ienākumus. 

Autors: Shutterstock.com

Kvalitatīvs mežs nekvalitatīvas lauksaimniecības zemes vietā

Ja lauksaimniecības zemes netiek apstrādātas un koptas, tas ir tikai laika jautājums, kad mežs pārklās neapstrādātās pļavas un tīrumus. Tieši šis ir iemesls, kādēļ pēdējo 100 gadu laikā ar mežu klātās teritorijas mūsu valstī ir palielinājušās, nevis samazinājušās. Arī šobrīd vēl aizvien ir ļoti augsts neapstrādāto zemju apjoms, kas rada lielu potenciālu jaunu mežu stādīšanai. Viens no iemesliem šādai tendencei ir iedzīvotāju skaita samazināšanās laukos. Diemžēl sliktā ceļu infrastruktūra, skolu tīkla reformas un darba vietu koncentrēšanās pilsētās liek cilvēkiem pieņemt lēmumus pamest laukus, kas savukārt noved pie pamestām viensētām un nekoptiem īpašumiem. Lai nekoptās teritorijas neaizaugtu, ir divas iespējas – izīrēt tās vai arī veikt teritorijas apmežošanu. Meža ieaudzēšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 308. Pirms uzsākt meža ieaudzēšanu, ir jāpārliecinās, ka meža ieaudzēšana nav pretrunā ar teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prasībām, kā arī jāpārliecinās, vai ieaudzējamā meža platība neietilpst meliorētā platībā. 

Ja runājam par praktisko pusi – lai uzsāktu meža ieaudzēšanu, vispirms ir jāsagatavo augsne ar speciālu meža tehniku. Pēc tam ir jāpieņem lēmums – kādus kokus stādīt? Populārākās koku sugas mežu ieaudzēšanai šobrīd ir egle un bērzs, jo tās labi pielāgojas mežaudžu izveidei nemeža platībās. Pēc meža ieaudzēšanas nedrīkst aizmirst par dokumentu sakārtošanu – Valsts meža dienestā ir jāiesniedz par meža ieaudzēšanu un jānorāda, vai platība reģistrējama kā mežaudze vai plantāciju mežs. Kad atbildīgais mežzinis būs apsekojis jaunaudzi un pārliecinājies, ka ieaudzētā mežaudze atbilst MK noteikumu Nr. 308 prasībām, ieaudzētais nogabals tiks reģistrēts meža valsts reģistrā. 

Autors: Shutterstock.com

Kas ir plantāciju meži?

Plantāciju meži ir cilvēka izveidoti meži, kurus apzināti stāda un kopj, lai iegūtu koksnes materiālus, piemēram, malku, papīrmalku, biomasu vai citus mežsaimniecības produktus. Plantācijās tiek stādītas vienas vai dažu līdzīgu koku sugas, kas ir īpaši izvēlētas to augšanas ātruma, koksnes kvalitātes vai citu vēlamu īpašību dēļ, un galvenais plantāciju mežu izveides mērķis parasti ir ekonomisks – iegūt pēc iespējas lielāku un kvalitatīvāku koksnes apjomu. Šādi meži nodrošina izejmateriālus rūpniecībai, piemēram, būvniecībai, papīra un celulozes ražošanai. 

Atšķirībā no dabiskajiem mežiem, kuri attīstās un aug bez cilvēka tiešas iejaukšanās, plantāciju meži tiek rūpīgi plānoti un pārvaldīti, lai sasniegtu konkrētus ekonomiskus mērķus. Uz plantāciju mežiem neattiecas Meža likumā noteiktā koku ciršanas un meža atjaunošanas kārtība, kā arī pēc plantācijas meža nociršanas ir atļauts atkārtoti ierīkot plantāciju mežu vai atjaunot lauksaimniecības zemi. Vienkāršākiem vārdiem runājot – meža īpašnieks stāda un cērt kokus pēc paša vēlmēm un ieskatiem. Ja plantācijas meža audzēšanas mērķi tiek mainīti, tas ir rakstiski jāsaskaņo ar Valsts meža dienestu. Lai stādījumu reģistrētu kā plantāciju, ieaugušo koku skaitam ir jābūt šādam: priedēm – ne mazāk kā 1000 koku uz hektāru, savukārt eglēm, bērziem, melnalkšņiem un apsēm – ne mazāk kā 800 koku uz hektāru, bet pārējām koku sugām – ne mazāk kā 500 koku uz hektāru. Lai piereģistrētu mežaudzes, koku skaitam ir jābūt ievērojami lielākam. Ja neesat pārliecināti, ka aizaugušo lauksaimniecības zemi vēlaties transformēt mežā, piemērotākais risinājums būs plantāciju mežs, kas ļaus izvairīties no palielināta NIN, kas tiek piemērots neapstrādātām un aizaugušām lauksaimniecības zemēm. Un, ja pēc vairākiem gadiem nolemsiet atjaunot lauksaimniecības zemes, jums nebūs jāveic zemes izmantošanas veida maiņa un jāsedz atmežošanas izmaksas. 

Meža ieaudzēšana nekvalitatīvās lauksaimniecības zemēs ir investīcija gan zemes īpašnieka nākotnē, gan sabiedrības labklājībā. Ar pareizu plānošanu un apsaimniekošanu šī prakse var veicināt bioloģisko daudzveidību, samazināt klimata pārmaiņu ietekmi un uzlabot vietējo ekonomiku. Ja arī jums pieder nekvalitatīvas vai aizaugušas lauksaimniecības zemes un jūs neesat pārliecināti, kāds ir efektīvākais to izmantošanas veids – SIA PK Mežs sniegs jums konsultāciju par meža un plantācijas mežu ieaudzēšanu.