Autors: Shutterstock.com

1. MANTOŠANAS PAMATNOSACĪJUMI un neatņemamās daļas tiesīgie (iepriekš tika saukti - neatraidāmie mantinieki)

Civillikuma 423. pants skaidri nosaka, ka neatņemamās daļas tiesīgie ir laulātais un lejupējie, bet, ja nav lejupējo, kas pārdzīvojuši mantojuma atstājēju, tad laulātais un tuvākās pakāpes augšupējie. Tiesība uz neatņemamo daļu ir mantojama un tālāk nododama tiesība. Saskaņā ar Civillikuma 425. pantu, neatņemamā daļa ir puse no tās mantojuma daļas vērtības, kādu neatņemamās daļas tiesīgais manto pēc likuma. Neatņemamās daļas tiesīgajam ir tiesības tikai uz neatņemamās daļas izdošanu naudu. Gadījumā, ja netiek izdalīta neatņemamā daļa un labprātīgi personas nevar vienoties, tad personai ir jāsagatavo un tiesā ir jāsniedz prasības pieteikums par mantojuma neatņemamo daļas izdošanu un kompensācijas piedziņu. Iepriekš minētā tiesība ir izmantojama tikai pēc mantošanas lietas uzsākšanas. Šīs tiesības izmantošanas notecējums iestājas pēc uzaicinājumā noliktā termiņa.

2. TESTAMENTS un neatņemamās daļas tiesīgie

Mantinieki manto pēc likuma, līguma vai testamenta. Pēc likuma manto tikai gadījumā, ja nav spēkā esoša mantojuma līguma vai testamenta. Visbiežāk praksē personas, lai precizētu savu pēdējo gribu, sastāda testamentu. Testators var brīvi rīkoties ar savu mantu. Taču ir jāņem vērā viens būtisks ierobežojums, kas ir neatņemamās mantas tiesīgie un to neatņemamās daļas. Testamentu nevar aprobežot neatņemamās daļas tiesīgā tiesībās uz atbilstošu neatņemamo daļu.

Testamentārās mantošanas gadījumā ir piemērojamas iepriekš minētās Civillikuma 423. panta un 425. panta tiesību normas un strīdus risināšanas kārtība. Ne visos gadījumos ir pamatoti apstrīdēt testamentu, jo var pieprasīt izdalīt neatņemamo daļu naudā.

Autors: Shutterstock.com

3. DĀVINĀJUMS un neatņemamās daļas tiesīgie

Nereti personas, lai regulētu savstarpējās mantiskās attiecības, izvēlas noslēgt Dāvinājuma līgumu. Civillikuma 1912. pants nosaka, ka dāvinājums ir tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību. Neatņemamās daļas saņemšanu nevar apgrūtināt Dāvinājuma līgums, bet neatņemamās daļas tiesīgajam ir tiesības tikai uz neatņemamās daļas izdošanu naudu. Papildus neatņemamās daļas vērtību aprēķina no dāvinātāja mantas stāvokļa dāvināšanas brīdī.  Līdz ar to Dāvinājuma apmēru ierobežo neatņemamās daļas tiesīgo tiesības uz neatņemamo daļu. Ne visos gadījumos ir pamatoti apstrīdēt testamentu, jo var pieprasīt izdalīt neatņemamo daļu naudā. Dāvinājuma līguma noslēgšanas gadījumā ir piemērojamas iepriekš minētās Civillikuma 423. panta un 425. panta tiesību normas un strīdus risināšanas kārtība.

4. LEGĀTS un neatņemamās daļas tiesīgie

Mantojuma atstājējs ir tiesīgs brīvi sadalīt savu mantojumu. Ja mantojuma atstājējs vēlas novēlēt nevis visu mantojuma, ne arī daļu, bet tikai atsevišķu priekšmetu, tad testamentā iekļauj legātu. Legāts var būt jebkurš priekšmets vai tiesība, kas nosaukts vārdā, nošķirts no mantojuma un novēlēts kādam. Var rasties situācija, ka viss mantojums ir sadalīts legātos vai arī legāts ir vienīgais mantojuma priekšmets, tādēļ likumiskajiem mantiniekiem nav saglabāta atbilstoša mantojuma daļa.

Civillikuma 503. panta noteikumi paredz, ka, piešķirot legātu, nedrīkst aizskart neatņemamās daļas tiesīgo tiesības. Neatņemamās daļas tiesīgais, ja mantojums ir pārāk apgrūtināts ar legātiem, var ņemt no legatāriem samērīgu atvilkumu tādā apmērā, lai iegūtu sev pienākošu neatņemamo daļu.

Legāta novēlējuma gadījumā ir piemērojamas iepriekš minētās Civillikuma 423. panta un 425. panta tiesību normas un strīdus risināšanas kārtība.

https://www.legats.lv/

Paraugs: Prasības pieteikums par mantojuma neatņemamo daļu un kompensācijas piedziņu

Paraugs: Rīgas rajona tiesas spriedums civillietā Nr.3 3469020_pārstāvis Gvido Lošaks_16.08.2021

Paraugs: Rīgas apgabaltiesas spriedums civillietā Nr.C334 69020_pārstāvis Gvido Lošaks_16.12.2021